ShishaClub

Kopumā pīpējamo tabaku iedala trīs lielās grupās – tombaks, žuraks un melases tabaka, no kurām pēdējā attiecas visvairāk tieši uz ūdenspīpi. Tombaks ir tīra tabaka, žuraks – pārejas forma starp abām pārējām grupām (tās sastāvā var ietilpt arī augļi un eļļas). Reizēm par žuraku dēvē arī nearomatizēto tabaku, kas atjaukta ar sīrupu. Kā jau minēju, ūdenspīpei ir domāta melases (cukurniedru sīrupa) tabaka.

Vēsturiski melases tabaka ir cēlusies 19. gadsimta sākumā Ēģiptē, kad to iekaroja turki. Ēģiptieši no turkiem pārņēma ūdenspīpes pīpēšanu; paši turki pīpēja tombaku. Pirmās ūdenspīpes Ēģiptē gatavoja no izdobta kokosrieksta, kurā iesprauda bambusa nūjiņas ar tukšu vidu; tabakas trauciņu veidoja no apdedzināta māla – tāpēc šādu ūdenspīpi sauca par „gouza”, kas ēģiptiešu valodā nozīmēja „kokosrieksts”. Ar tabakas iegūšanu vietējos apstākļos radās grūtības, jo ēģiptieši pamatā smēķēja cigaretes, bet cigarešu tabaka ūdenspīpei nederēja – cigaretēs tā bija smalki sasmalcināta un vispār atšķirīga. Taču kāds atjautīgs cilvēks iedomājās sajaukt tabaku ar cukurniedru sīrupu, lai mainītu tās konsistenci – un mēģinājums izdevās. Jaunais tabakas veids ātri iekaroja Ēģiptes tirgu.

Šobrīd melases tabaku ražo, sajaucot tīru tabaku ar sīrupu vai medu, reizēm cukura un destilēta ūdens šķīdumu (attiecībā 1:2), kam pievienots nedaudz glicerīna un dažādas esences, kas nodrošina aromātu dažādību.

Lielākoties, runājot par tabakas šķirnēm, cilvēki domā tieši šos aromātu veidus: ābolu, ķiršu, zemeņu un citas garšas. Tomēr ļoti daudz ir atkarīgs no ražotāja. Ūdenspīpju tabakas tirgū eksistē vairāki desmiti ražotāju (man pašam ir zināmi apmēram piecdesmit, taču tikpat labi var atrasties vēl arī citi), un atkarībā no tiem garšas var variēt. Piemēram, nesaucot pagaidām vārdos ražotājus, ņemsim par piemēru piparmētru tabaku. Vienam ražotājam tā ir domāta vairāk kā piedevas tabaka, otram – viegli pīpējama arī kā pamata tabaka. Trešajam – liekas, vispār nepīpējama, jo garšo pēc zobu pastas. Gadās visādi. Tāpēc, izvēloties tabaku, jāpievērš uzmanību vairākiem kritērijiem, ne tikai garšai.

Jāsaka arī, ka bieži vien atšķiras savā starpā pat viena ražotāja tabakas – atkarībā no tā, kur tās pirktas. Uz vietas pirkta tabaka gandrīz vienmēr ir labāka, nekā tā, kas pirkta no eksporta partijām citās valstīs. Tas var būt atkarīgs, domājams, gan no eksportējamās preces kvalitātes, gan arī no tā, kāda ir eksportētāju un tālāko pārdevēju radītajiem tabakas uzglabāšanas apstākļiem. Piedevām – arī gaumes vienmēr būs dažādas.

Melases tabaka tiek pārdošanai iesaiņota kartona paciņās vai plastmasas trauciņos, retāk stikla; uz iepakojuma parasti ir krāsaini attēli (pārsvarā ar austrumu motīviem) kas raksturo tabakas aromātu (augļi). Tāpat norādīts tabakas sastāvs, piemaisījumu daudzums utt. Derīguma termiņš tabakai parasti ir 2 gadi, tomēr tas attiecas tikai uz aizvērtu paciņu. Atvērtā veidā tabaka ir biežāk pakļauta temperatūras izmaiņām u.c., kā rezultātā tās kalpošanas mūžs būtiski saīsinās. Tāpēc tabaku vēlams uzglabāt vietā, kur tai netiek klāt tieši saules stari vai aukstums, var aizskrūvējamos stikla traukos. Dažreiz cilvēki glabā tabaku plastmasas trauciņos, kas domāti fotofilmu uzglabāšanai, arī tas ir pieņemami.

Jūs jau lasījāt, ka es pieminēju savdabīgu dalījumu – piedevas tabakas un pamata tabakas. Šāds dalījums ir visai nosacīts, un tomēr tas pastāv. Pielietojumu izsaka jau pats nosaukums – sagatavojot tabaku pīpēšanai, lielāko porcijas daļu sastāda pamata tabaka, bet piedevas tabaka tiek pievienota garšas izmaiņai.

Tā, piemēram, zemeņu tabakai var pievienot nedaudz piparmētru vai kokosriekstu, tas ir diezgan garšīgs kokteilis. No otras puses, kā jau teicu iepriekš, daudz kas šai gadījumā tomēr atkarīgs no konkrētās tabakas ražotāja. Man personīgi mīļākais tabakas kokteilis līdz šim ir bijis zemeņu-meloņu-banānu-piparmētru – un tas viss, pīpējot caur pienu. Taču gaumes ir dažādas, tāpēc katrs var piemeklēt sev piemērotus kokteiļus, eksperimentējot pats.

Latvijā pieejamo tabaku klāsts pašreiz ir krietni plašāks kā tai laikā, kad tikai sāku aizrauties ar ūdenspīpēm un rakstīt pirmos rakstus – veikalu plauktos ir manāmi dažādu ražotāju nosaukumi un tabaku paveidi. Protams, vienā solī ar laika ritumu ir pieaugušas cenas… Taču tā jau runā, ka māksla prasot upurus. Un kvalitatīvas ūdenspīpes sagatavošana ir īsta māksla.

Pareizi sagatavojot tabaku pīpēšanai, vienas paciņas satura pietiek apmēram 6-8 reizēm. Tādējādi, vienas pīpes pašizmaksu kopā ar ogli ir tomēr pietiekami lēta – kas krasi atšķiras no pīpēšanas cenām restorānos, tomēr šī starpība laiku pa laikam ir tā vērta, jo tās vietā stājas apkalpošana, noskaņa un gandrīz garantēts baudījums.

Kāds, savukārt, ir kvalitātes līmenis ūdenspīpju sagatavošanai Latvijas restorānos, tas ir atsevišķs jautājums, kura sastāvs, tā sakot, nemitīgi mainās. Negribētos nodarboties ar reklāmu vai, tieši pretēji, pelšanu, tomēr jāatzīst, ka gan servisa ziņā, gan arī citādi nepārspējams līderis arvien vēl ir „Habibi” – gan laikam ar dārgākajām cenām Rīgā. Tomēr ir vērts. „Habibi” iepērk un izmanto darbā tādas pīpes, kas krasi atšķiras no citur sastopamajām, tām ir platāka šļauka un vēl citas īpatnības, kas ļauj, piemēram, panākt biezāku un reizē vieglāku dūmu. Arī sagatavošana ir patiešām profesionāla, „Habibi” parasti diezgan rūpīgi izvēlas apkalpojošo personālu.

No citiem restorāniem un kafejnīcām, kuras piedāvā šādu pakalpojumu ar „parastajām pīpēm” (Latvijā nopērkamajām), neizcelšu nevienu, lai pārējie nebūtu jāpeļ – rakstot šos pārskatus, neuzskatu to par mērķi. Vienmēr, protams, paliek iespēja ar mani sazināties un pajautāt. Tomēr jaunas vietas, kurās var nobaudīt pa smaržīgam dūmam, arvien aug kā sēnes pēc lietus, tamdēļ iespējams arī, ka kādai esmu nepelnīti atņēmis līdzīgu uzslavu. Ieteikums ir viens – apmeklējiet, eksperimentējiet, pārbaudiet visu paši.

Pāriesim pie galvenā jautājuma – tabakas veidiem. Būtībā ir divi galvenie veidi – melnā tabaka un aromātiskā tabaka. To, kā savā starpā atšķiras aromātiskās tabakas, jau minēju. Bet dalījums atkal liekas mazliet neprecīzs, jo arī tā sauktajai melnajai tabakai ir savs aromāts – melno plūmju, tomēr tas ir mazāk jūtams un tabaka ir ļoti stipra. Austrumu zemēs to pat nereti pīpē, ogli liekot tieši uz tabakas, jo tā ir savādāk gatavota un deg ar stipras garšas dūmu, kamēr tā sauktās „aromātiskās tabakas” dedzināt nedrīkst, tām ir lielas temperatūras ietekmē jākūst. Tāpēc arī pīpējot tiek lietota folija, regulēts karstums, mainīti attālumi starp tabaku un ogli utt. Katrai pīpei un katram pīpētājam sava metode, universālu padomu te nav.

► ShishaClub.lv – virtuālais ūdenspīpes cienītāju nostūrītis, centralizēts praktiskās informācijas avots. Atrodams arī Twitter un Draugos. Tu vari uzdot savu jautājumu vai apspriest to forumā!

§ Pārpublicējot pilnībā vai daļēji šeit rodamo informāciju, atsauce uz ShishaClub.lv IR nepieciešama.