Manai sajūsmai nav un nevar būt gala vai malas – patiesi, šajā vortālā jau dažas reizes minētās „medūzu pīpes” nu ir parādījušās arī Latvijā. Tiesa, pagaidām tomēr tikai vienskaitlī, taču tas jau ir vien laika jautājums, tā nosolījies tās īpašnieks – kompānijas „Shishaberry” prezidents Antons Šemko.
Kā izrādās, medūzu ražotājkompānijai ir ārkārtīgi interesanta pieeja procesam – viņi ļoti stingri kontrolē, kā pārdotās „medūzas” izplatās pasaulē. Katrai pīpei ir unikāls sērijas numurs, pēc kura var noteikt, kam un kādiem mērķiem tā ir pārdota – privātpersonām nav tiesību to izmantot izklaides biznesā, un tādā garā.
Galu galā, to var saprast – tā taču ir kompānijas kvalitātes reklāma, kura lietotāja nekompetences dēļ var izrādīties negatīva. Tāpēc tiem, kas pērk šīs pīpes, lai piedāvātu tās plašākam cilvēku lokam, nākas parakstīt līgumus, iziet sevišķas apmācības un saņemt sertifikātus. Augstāk minētais cilvēks šādu sertifikātu ir saņēmis un drīz pat kļūs par kompānijas oficiālo pārstāvi Baltijas valstīs.
Skan ļoti savādi, jo liekas, kas tad tur varētu būt, ūdenspīpe kā ūdenspīpe! Bet patiesi, ar „medūzām” tas viss nemaz nav tik vienkārši, par ko man ir bijusi lieliskā iespēja pārliecināties arī pašam – ar jau minēto pirmo „medūzu” Latvijā, kas še parādījusies viņgada novembrī un šobrīd visbiežāk ir sastopama klubā „Studio 69”. Tiesa, ja gribēsiet to izmēģināt, tas nemaz nebūs tik lēts prieks, taču arī pašas pīpes cena, rēķinot nu jau Latvijai likumīgi saistošajos eiro, ir četrciparu skaitlis.
Protams, pīpes dārdzību lielā mērā nosaka tās unikalitāte, dizaina vizuālie elementi un dažādi „gadžeti”, kā arī ieguldītās roku darba stundas, tomēr tai ir arī konstrukcijas īpatnības, kas pīpēšanas procesu atšķir no tās vienkāršākajām radiniecēm.
Pirmkārt, izmantotie materiāli – metāla balstā iestrādātais stikls un silikons daudz labāk izceļ tabakas aromātu, precīzāk sakot, tie sevī neuzsūc iepriekšējo pīpēšanas reižu aromātus, kuri varētu traucēt nākamo baudīšanai (šoreiz pīpējām arbūzu un laima tabaku kombināciju ar piparmētru „akmentiņiem”). Arī procesā tas likās esam ērtāk, jo silikona caurule pīpes šļūtenē ir krietni lokanāka par standarta variantiem ar cietu stiepli iekšā. Stikla caurules galā, kas iegremdēta ūdenī, ir izvietots difuzors, kas arī vilkmes procesu dara citādu, piedevām klusāku, sīkums, bet patīkami. Un no visādiem šādiem sīkumiem kopā veidojas liels prieks.
Par pīpes sagatavošanas īpatnībām nestāstīšu – ja nu pēkšņi arī man sarunas gaitā ir slepus uzspiests kāds sērijas numurs, hehe. Taču arī tādas tiešām pastāv.
Kas ir interesanti, „medūzās” tiek plaši izmantotas LED tehnoloģijas; tādas pīpes gan ir vēl vairākas reizes dārgākas. Šim eksemplāram bija dažas nelielas diodes, kas tomēr telpā pīpi darīja ārkārtīgi pamanāmu – ja to pīpēsiet, apkārtējās sabiedrības nedalīta uzmanība ir garantēta. Lai apgaismojums darbotos, šīs pīpes teorētiski ir domātas pieslēgšanai pie 220W elektrotīkla, tomēr pastāv iespēja iegādāties arī portatīvu bateriju, kas tiek novietota zem pīpes (nākamajā attēlā baterija ir tas pelnu traukam līdzīgais veidojums uz galda).
Pagaidām ar šo noslēgšu savus pierakstus, taču jau tuvākajā nākotnē par “medūzām” uzrakstīšu vēl – kā nekā tomēr diezgan unikāls piedzīvojums īstam nozares entuziastam.
Turpinājums sekos…
► ShishaClub.lv – virtuālais ūdenspīpes cienītāju nostūrītis, centralizēts praktiskās informācijas avots. Atrodams arī Twitter un Draugos. Tu vari uzdot savu jautājumu vai apspriest to forumā!
§ Pārpublicējot pilnībā vai daļēji šeit rodamo informāciju, atsauce uz ShishaClub.lv IR nepieciešama.
Nedaudz vairāk kā pirms gada uzdūros internetā šiem brīnumiem, eleganti, skaisti un orģināli. Cena ir augsta par šīm saucamajām ”medūzām” ir augsta, taču ne velti, prieks, ka pasaulē, kāds tā aizraujās ar šīs lietas attīstīšanu.
Es kā ūdenspīpes cienītājs Tevi apskaužu, jo Tu esi viens no pirmajiem latviešiem, kas šo brīnumu ir dabūjis baudīt.
Paldies par rakstu.
Apskaust īstenībā nav par ko – jo, kad ir pamēģināta tāda uzparikte, tad gribas vēl un vēl, bet nejūtos tik bagāts 😀
Tā reāli- vai tiešām tā atšķirība ir tās naudas vērta? Saprotu, mūsdienās ir forši, ka tev ir kas īpašs, kas uir dārgs, kā nav citiem, arī izskats ir diezgan fancy, un es saprotu, kāpēc viņa ir tik dārga. Jautājums vairāk par to, vai tiešām visu to ”īpašo lietu” lietderība atsver sadārdzinājumu? Vai tas ir bijis tehniski nepieciešams, vai arī izdarīts tāpēc, lai baram muļķu liktu domāt, ka konkrētā pīpe ir īpaša, tāpēc- naudas vērta? Ceru, domu saprati.